Teksta maketēšanās kvalitāte

Veidojot saturu tīmekļa vietnēm vai laikrakstiem vienmēr ir jādomā gan par teksta garumu, noformējumu, informācijas kvalitāti, kā arī citiem līdzīgiem faktoriem. Teksta, jeb satura veidošana mums tika mācīta jau sākumskolā, kad bija jāizsaka savas domas domrakstos un dažādos citos teksta fragmentos, kā arī tad, kad bija jāraksta konspekts par izlasīto vielu, un tiem, kuriem šīs prasmes vislabāk sanāca, tie arī saņēma vislabākās atzīmes. Bet burtiski neviens no man zināmajiem cilvēkiem, kas skolas laikā spēja labi veidot domrakstus šīs zināšanas neizmanto savā tālākajā dzīvē un tas ir diezgan bēdīgi, jo pasaulē ir nepieciešami cilvēki, kas veido kvalitatīvu un cilvēkiem saprotamu tekstu par visdažādākajām tēmām.

Pēc skolas pabeigšanas es nevarēju iedomāties, ka es veidošu saturu mājas lapām, jo skolas laikā man šie domraksti un citi rakstu veidi nepadevās, bet piespiežot sevi es sapratu, ka šajā jomā ir iespējams labi nopelnīt un bija jāsāk veidot saturs visdažādākajām jomām un tad nācās arī izveidot dažādus maketēšanas kvalitātes kritērijus.

  • Teksta garums – Viens no vieglākajiem kritērijiem, kā mērīt teksta maketētāja darbu ir apskatīt, kāds ir izveidotā teksta apjoms vārdos vai lapās. Protams, visus tekstus nevar vienkārši mērīt pēc tā, cik tie ir gari, jo ir jāmēra arī dažādi citi kritēriji, bet vārdu skaits ir viens no labākajiem veidiem, kā vispusēji noteikt šo maketētāja darba apjomu vai arī zināt, cik maksāt par konkrēto izdarīto darbu. Parasti tulkošanā tiek maksāts vai nu par lapām vai nu par vārdiem, un tāpēc pārnesot šo mērvienību uz rakstīšanu ir iespējams noteikt vienotu rādītāju, pēc kā aptuveni zināt darba apjomu gan pasūtītājam, gan rakstītājam.
  • Noformējums – Nākamā mērvienība, ko nav iespējams izteikt tik viegli skaitļos vai konkrētos rādītājos ir noformējums. Noformējumā parasti tiek izmantoti dažādas uzskaites formas, iezīmēts teksts, pasvītrots teksts, kā arī teksts slīprakstā. Protams, ja ir atsauces, tās arī tiek atzīmētas un arī citāti un citas teksta noformēšanas formas var tikt izmantotas. Šo noformēšanas apjomu nav viegli noteikt pirms raksta rakstīšanas, bet cilvēks, kas nodarbojas ar satura izveidi jau automātiski noformēs tekstu, un parasti salīdzinot divus tekstus, kur viens būs vienkārši uz ātro izveidots bet otrs būs tiešām labi noformēts un pārdomāts būs redzams, kurš ir kurš.
  • Teksta kvalitāte – Un visbeidzot mēs nonākam arī līdz kvalitātes faktoram, kas arī ir daudz sarežģītāks nekā tas varētu likties, jo cilvēks tiklīdz, kā izlasot divus dažādus tekstus spēs pateikt, kurš ir kvalitatīvs un kurš nav, bet nomērīt šos lielumus būs ļoti grūti. Viens no veidiem varētu būt teksta izveides laiks, kā arī konkurētā temata izpētes apjoms, kā arī atsauces uz citiem resursiem vai oriģinālā satura, kas ir nācis tieši no paša autora. Teksta maketēšana un izveide nav viegls process un tajā ir iekļauti tik daudz un dažādi faktori, kur visi no tiem ir atbildīgi par galējā teksta kvalitāti tāpēc arī, līdz netiks atklāti visi šie faktori, kopējo teksta kvalitāti var mērīt tikai pēc dažādiem kvalitātes kontroles kritērijiem, kur parasti ir jāiesaista cilvēki.

Nākotnē,kad tiks izveidots mākslīgais intelekts, tad mēs noteikti varēsim saprast, kas izšķir kvalitatīvu un nekvalitatīvu tekstu, bet noteikti, ka viena no lietām ir tā, cik autors ir zinošs par noteikto tēmu, jo teksts bez noteikta mērķa un bez zināšanām būs tā teikt pliks un bez pamatojuma, kā arī nedos lasītājam nekādu labumu.

You may also like...